MERLINOS TE TRINALI.
“Miro koko, pen mandy a rinkeno gudlo?”
Avali miri chavi. Me ’tvel pen tute dui te shyan trin, vonka tute ’atches sār pūkeno. Shūn amengi. Yeckorus adré o Làvines tem sos a boro chovihan, navdo Merlinos. Gusvero mush sos Merlinos, būti seeri covva yuv asti kair. Jindás yuv ta pūr yeck jivnipen adré o waver, saster adré o rūpp, te o rūpp adré sonakai. Finō covva sos adovo te sos miro. Te longoduro fon leste jivdes a bori chovihani, Trinali sos lākis nav. Boridiri chovihani sos Trinali, būti manushe seerdas yoi, būti ryor pūrdas yoi adré mylia te bālor, te né kesserdas yeck haura pā sār lender dush.
Yeck divvus Merlinos liás lester chovihaneskro ran te jas adūro ta latcher i chovihanī te pessur lāki drován pā sār lākis wafropen. Te pā adovo tacho dívvus i rāni Trinali shundas sa Merlinos boro ruslo sorelo chovihan se, te pendas, “Sossi ajafra mush? Me dukkerāva leste or yuv tevel mer mande, s’up mi o beng! me shom te seer leste. Mukkamen dikk savo lela kūmi shūnaben, te savo sē o jinescrodiro?” Te adoi o Merlinos jās apré o dromus, sārodívvus akonyo, sarja adré o kamescro dūd, te Trinali jās
adré o wesh sarjā adré o rātinus, o tam, o kālopen, o shure, denne yoi sos chovihāni. Kennāsig, yān latcherde yeckawaver, awer Merlinos né jindas yoi sos Trinali, te Trinali né jindas adovo manush se Merlinos. Te yuv sos būti kamelo ke laki, te yoi apopli; kennāsig yāndūi ankairde ta kām yeckawaver butidiro. Vonka yeck jinella adovo te o waver jinella lis, kek boro chirus tvel i duī sosti jinavit. Merlinos te Trinali pende “me kamava tute,” sig ketenes, te chūmerde yeckawaver, te beshde alay rikkerend adré o simno pelashta te rakkerde kūshto bāk.
Te adenna Merlinos pūkkerdas lāki, yuv jas ta dusher a būti wafodi chovihani, te Trinali pendas lesko o simno covva, sā yoi sos ruzno ta kair o sīmno keti a boro chovihano. Te i dūi ankairede ta mānger yeckawāver ta mūkk o covva jā, te yoi te yuv shomas atrash o nasherin lende pireno te pirenī. Awer Merlinos pendas, “Mandy sovahalldom pā o kam ta pur lāki pā sār lākis jivaben adré o wāves trūppo.” Te yoi ruvvedas te pendas, “Sovahalldas me pā o chone ta pūr adovo chovihano adré a wavero, sim’s tute.” Denna Merlinos putcherdas, “Sāsi lesters nav?” Yoi pendas, “Merlinos.” Yuv rakkeredas palall, “Me shom leste, sāsī tiro nav?” Yoi shelledas avrī, “Trinali!”
Kennā vānka chovihanis sovahallan chumeny apré o kam te i choni, yān sosti keravit or mér. Te denna Merlinos pendas, “Jinesa tu sā ta kair akovo pennis sār kūshto te tacho?” “Kekker mīro kāmlo pireno,” pendas i chori chovihanī sā yoi ruvdas.” “Denna me shom kūmi jinescro, ne tute,” pendas Merlinos. “Shukar te kūshto covva se akovo, miri romni. Me bevel pūr tute adré mande, te mande adré tute. Te vonka mendui shom romadi mendui tevel yeck.”
Sā yeck mush ta dívvus kennā penella yoi siggerdas leste, te awavero pens yuv siggerdas lāki. Ne jināva me miri kāmeli. Ne dikkdas tu kekker a dui sherescro haura? Avail! Wūsser lis uppar, te vānka lis pellalay pūkk amengy savo rikk se alay. Welsher pendas man adovo. Welsheri pennena sarja tachopen.